Jo maigāks produkts, jo bīstamāk to ēst, ja tajā ir pelējums.
Pelējums var iekļūt dziļi pārtikas produktos, pat ja vizuāli tā ir maz / My kolāža, foto depositphotos.com
Ja ledusskapī atrodat kaut ko garšīgu, bet pelējuma klātu, jums var rasties kārdinājums to uzreiz neizmest, bet gan nogriezt skarto vietu un apēst pārējo. Taču šādas saimniekošanas sekas veselībai var būt ļoti bēdīgas, raksta Livescience.
Brads Reisfels (Brad Reisfel), toksikoloģijas speciālists un Kolorādo Universitātes emeritētais ķīmijas un bioloģijas inženierijas, biomedicīnas inženierijas un sabiedrības veselības profesors, ir pētījis, kā svešas ķīmiskās vielas, kas izdalās, sabojājoties pārtikas produktiem, ietekmē organismu.
Pēc viņa teiktā, daudzi bojāti pārtikas produkti satur specifiskus mikroorganismus, kas ražo toksīnus. Tā kā individuālā jutība pret šīm vielām ir atšķirīga un arī to daudzums bojātā pārtikā var atšķirties, nav precīzu ieteikumu, ko droši lietot uzturā. Tomēr vienmēr ir labi zināt savus ienaidniekus.
Rieksti un graudi
Lasiet arī:
Sēnītes ir galvenie vaininieki, kas bojā augu pārtikas produktus, piemēram, graudaugus un riekstus, apgalvo zinātnieks. Kad tās sabojājas, tās rada dažādu nokrāsu neskaidrus pelējuma plankumus, kā arī izdala sinepju smaku. Daudzas no šīm pelējuma sēnēm rada toksiskas vielas, ko sauc par mikotoksīniem.
Divas izplatītas sēnes, kas ietekmē kukurūzu, rīsus un zemesriekstus, ir Aspergillus flavus un A. parasiticus. Tās var ražot mikotoksīnus, kas pazīstami kā aflatoksīni. Pēdējie, kā norāda Reisfel, veido molekulas, ko sauc par epoksīdiem, un, saistoties ar DNS, var izraisīt mutācijas. Atkārtota aflatoksīnu iedarbība var bojāt aknas un izraisīt neatgriezeniskas sekas, jo īpaši cilvēkiem, kuriem jau ir citi riska faktori, piemēram, ir bijuši saslimuši ar B hepatītu, teikts 2023. gadā PVO tīmekļa vietnē publicētajā pētījumā.
Fusarium ir vēl viena sēnīšu patogēnu grupa, kas var skart kviešus, miežus un kukurūzu, īpaši lielā mitrumā. Inficētajiem graudiem ir mainīta krāsa, tie ir sārti vai sarkanīgi un izdala sinepju smaku. Fusarium sēnes ražo mikotoksīnus, ko sauc par trihotecēniem, kuri var bojāt šūnas un kairināt gremošanas traktu. Tās ražo arī citu toksīnu – fumonizīnu B1, kas traucē ārējo šūnu membrānu veidošanos un uzturēšanu. Laika gaitā šī ietekme var bojāt aknas un nieres, teikts pētījumā, kas publicēts vietnē ScienceDirect.
Ja graudi vai rieksti izskatās sapelējuši, mainījuši krāsu vai izžuvuši vai ja tiem ir nepatīkama smaka, Raisfel iesaka tos izmest.
Augļi
Arī augļi var saturēt mikotoksīnus. Ja tie ir samīkstējuši vai pārgatavojušies, vai arī tiek uzglabāti mitros apstākļos, tajos viegli iesakņojas pelējums un sāk izdalīties šīs kaitīgās vielas.
Viena no visproblemātiskākajām ir zilā pelējuma Penicillium expansum. Tā ietekmē ābolus, bumbierus, ķiršus, persikus un citus augļus, norāda toksikologs. Šī sēne ražo patulīnu – toksīnu, kas traucē galveno enzīmu darbību šūnās, izjaucot to normālu darbību un radot nestabilas molekulas, ko sauc par reaktīvajām skābekļa formām, kas var bojāt DNS, olbaltumvielas un taukus.
Saskaņā ar 2010. gadā žurnālā MDPI publicēto pētījumu liels patulīna daudzums var bojāt nieres, aknas, gremošanas traktu un imūnsistēmu.
Penicillium expansum zilie un zaļie radinieki – Penicillium italicum un Penicillium digitatum – bieži sastopami uz apelsīniem, citroniem un citiem citrusaugļiem. Nav skaidrs, vai tie ražo bīstamus toksīnus, bet to garša ir briesmīga, saka eksperts.
Viņš iesaka nenogriezt pelējuma iesakņojušās augļu daļas un ēst pārējo, jo pelējums var izdalīt mikroskopiskas, saknēm līdzīgas struktūras, ko sauc par hifām, kas iekļūst dziļi ēdienā. Tas jo īpaši attiecas uz mīkstiem augļiem, kuros hifas var vieglāk dīgt.
Siers
Pelējums patiesībā ir daudzu sieru galvenā sastāvdaļa. Raksturīgo rūgteno garšu zilā Roquefort un Stilton šķirnēm piešķir sēne Penicillium roqueforti, savukārt tādu sieru kā Brie un Camembert siera mīkstā baltā miza veicina to garšu un konsistenci, norāda eksperts.
Tikmēr sierus var ietekmēt arī bīstami pelējuma veidi – tad tie kļūst pūkaini vai pulverveida, tie var iegūt arī neparastas krāsas. Zaļgani melnīgs vai sarkanīgs pelējums, ko dažkārt izraisa Aspergillus sugas, var būt toksisks, un tas ir jāiznīcina, uzsvēra Reisfel.
Viņš teica, ka tādas sugas kā Penicillium commune ražo ciklopiazonskābi – mikotoksīnu, kas traucē kalcija plūsmu caur šūnu membrānām, potenciāli pasliktinot muskuļu un nervu darbību. Pietiekami lielā daudzumā tā var izraisīt trīci vai citus nepatīkamus nervu sistēmas simptomus.
Toksikologs iesaka izmest mīkstos siera veidus – rikotu, krējuma sieru un biezpienu – pie pirmajām pelējuma pazīmēm. Galu galā šie sieri satur daudz mitruma, un pelējuma pavedieni tajos var viegli iekļūt.
Cietie sieri – čedaras, parmezāns un šveiciešu siers – ir mazāk poraini, tāpēc no tiem var nogriezt pelējumu un vēl vismaz 2 cm siera, taču jāuzmanās, lai nepieskartos pelējumam ar nazi, norāda zinātnieks.
Gaļa
Galvenie gaļas bojāšanās cēloņi ir baktērijas. Bojāšanās pazīmes ir slidenas konsistences, krāsas maiņa, skāba vai puvuša smaka. Ķīmiskās vielas, kas rodas, gaļai sadaloties, var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, vēdera krampjus, galvassāpes un pazeminātu asinsspiedienu, brīdina Raisfel.
Escherichia coli, kas var inficēt gaļu, ražo šiga toksīnu, kas nomāc dažu šūnu spēju ražot olbaltumvielas un var izraisīt bīstamu nieru slimību hemolītiski uremisko sindromu, brīdināja toksikologs.
Mājputnu gaļā bieži sastopama Campylobacter jejuni baktērija, kas ražo toksīnu, kurš iekļūst kuņģa un zarnu trakta šūnās, izraisot caureju, vēdera krampjus un drudzi. Pēc Reisfel teiktā, tā var arī izraisīt organisma imūnsistēmas uzbrukumu saviem nerviem, potenciāli izraisot Gijēna-Barē sindromu, kas var novest pie īslaicīgas paralīzes.
Salmonella, kas sastopama olās un vistas gaļā, ir viens no visbiežāk sastopamajiem saindēšanās veidiem ar pārtiku. Tā izdala toksīnus tievās un resnās zarnas gļotādā, izraisot ievērojamu iekaisumu.
Baktērija Clostridium botulinum, kas sastopama nepareizi apstrādātā gaļā, ražo botulīna toksīnu, izdala vienu no spēcīgākajiem bioloģiskajiem indiem, kas pat nelielā daudzumā var būt nāvējošs, norāda eksperts.
Viņš norāda, ka lielākā daļa baktēriju iet bojā 63 līdz 74 grādu temperatūrā, taču daudzi baktēriju toksīni ir izturīgi pret karstumu. Tāpēc Raisfels neiesaka lietot uzturā gaļu, kas ilgstoši uzglabāta ledusskapī.
Agrāk My rakstīja par sieru, kas palīdzēs saglabāt kaulus stiprus. Pēc uztura speciālistes Betas Vorenas (Beth Warren) teiktā, tikai vienā uncē jeb 28 gramos parmezāna ir 335 miligrami kalcija.
Lietojot to katru dienu, var stiprināt un uzturēt kaulu blīvumu, apgalvo eksperte.
