Fiziskās aktivitātes var būt īpaši noderīgas gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts risks saslimt ar šo slimību.
Pastaigas ir ļoti noderīgas veselībai / foto depositphotos.com
Pastaigas var palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts Alcheimera slimības attīstības risks.
Tika konstatēts, ka ļoti labvēlīgi iedarbojas no 3000 līdz 5000 soļu dienā, bet maksimālais efekts tika sasniegts, kad tika izstaigāti 5000 līdz 7500 soļu, secināja The New York Times.
Publikācijā norādīts, ka šis jaunais pētījums izgaismo, kādi procesi notiek smadzenēs un kam fiziskās aktivitātes var dot vislielāko labumu.
Kā norādīja AdventHealth Pētniecības institūta Neirobioloģijas nodaļas vadītājs Kērks Ēriksons (Kirk Erickson), pētījums atklāja, kā fiziskās aktivitātes var ietekmēt noteiktas olbaltumvielas, kas iesaistītas Alcheimera slimības attīstībā.
Lasiet arī:
Pētījumā vidēji 9 gadus tika novēroti gandrīz 300 gados vecāki cilvēki vecumā no 50 līdz 90 gadiem. Pētījuma sākumā nevienam no dalībniekiem nebija kognitīvo spēju traucējumu, bet aptuveni 30 % smadzenēs bija ievērojama beta amiloīda proteīna uzkrāšanās.
Šie amiloīda nogulsnējumi, ko bieži dēvē par plāksnītēm, ir Alcheimera slimības pazīme. Tomēr iepriekšējie pētījumi liecina, ka aptuveni 10 % 50 gadus vecu cilvēku un 44 % 90 gadus vecu cilvēku ir amiloīda plāksnītes, bet bez kognitīvo spēju traucējumu pazīmēm.
“Kas atšķir šos cilvēkus no tiem, kuriem laika gaitā attīstās kognitīvo spēju pasliktināšanās?” jautāja Masačūsetsas slimnīcas neirologs Jasmirs Čhatvals (Jasmir Chhatwal), kurš vadīja pētījumu, un piebilda, ka zinātnieki vēlas atrast “pamatīpašības, kas to prognozē”.Pētījuma dalībniekiem tika izdalīti pedometri, kurus viņi nēsāja nedēļu, lai noteiktu viņu vidējo soļu skaitu dienā. Viņiem katru gadu tika veiktas kognitīvās pārbaudes un ik pēc dažiem gadiem PET skenēšana, lai noteiktu amiloīda plāksnītes un cita ar Alcheimera slimību saistīta proteīna – tau proteīna – uzkrāšanos.
Pētnieki uzskata, ka Alcheimera slimības gadījumā vispirms uzkrājas amiloīds, kas izraisa tā saukto tau proteīna “plankumu” veidošanos neironu iekšienē un to izplatīšanos pa smadzenēm. Tieši šie plankumi, nevis amiloīda plāksnītes, izraisa smadzeņu šūnu darbības traucējumus, kas noved pie kognitīvo funkciju traucējumiem.
Šķiet, ka soļu skaits, ko cilvēks dienā mēroja kājām, neietekmēja amiloīda līmeni, bet korelēja ar tau proteīna plātnīšu skaitu un kognitīvo traucējumu klātbūtni.
Dalībnieku vidū, kuru smadzenēs bija vairāk amiloīda, tiem, kuriem bija maz fiziskās aktivitātes vai nebija fiziskās aktivitātes, pēc 9 gadiem veidojās vairāk sastrēgumu un viņiem bija sliktākas kognitīvās funkcijas.
Staigājot 3001 līdz 5000 soļu dienā, tau proteīns uzkrājās mazāk un kognitīvās spējas pasliktinājās lēnāk. Cilvēkiem, kuri mēroja vairāk nekā 5000 soļu dienā, rezultāti bija vēl labāki, bet vairāk nekā 7500 soļu staigāšana papildu ieguvumus nenodrošināja.
Citas ziņas par veselību
Eksperti nosauca 5 vienkāršus ieradumus, kas paildzina dzīvi. Viņš norādīja, ka saglabāt veselību un možu prātu ir lielākās daļas cilvēku mērķis vecumdienās. Taču ir noteikts cilvēku tips – ilgdzīvotāji, kuriem to izdodas saglabāt visu mūžu.
