Tie, kuri ļaunprātīgi lietoja alkoholu, insultu piedzīvoja vidēji 11 gadus agrāk.
Pēc ārstu domām, alkohols lielās devās ir toksisks smadzeņu šūnām / foto depositphotos.com
Jauns pētījums liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta ar agrīnākām un smagākām smadzeņu asinsizplūdēm. Tas teikts rakstā, kas publicēts žurnālā “Neurology”, vēsta laikraksts “The New York Times”.
Šoreiz zinātnieki pētīja saikni starp alkoholu un intracerebrāliem asinsizplūdumiem, kas ir visbīstamākais un invaliditāti izraisošākais insulta veids.
Pētnieki atklāja, ka tā sauktie “smagie dzērāji” – cilvēki, kuri dienā izdzer trīs vai vairāk alkoholisko dzērienu – no insulta cieš vidēji 11 gadus agrāk nekā tie, kuri dienā izdzer mazāk nekā trīs dzērienus. Viņiem bija arī lielāki smadzeņu asinsizplūdumi, kurus bija grūtāk ārstēt.
“Šie rezultāti nevar pierādīt, ka alkohols izraisīja agrīnākus un smagākus smadzeņu asinsizplūdumus. Taču tie saskan ar daudzajiem pētījumiem, kas saista pārmērīgu alkohola lietošanu ar asinsvadu bojājumiem un sirds un asinsvadu slimībām,” piebilda pētnieks.
Tajā pašā laikā Dr. Brūss Ovbiagele, Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko universitātes neiroloģijas profesors Brūss Ovbiagele uzsvēra:
“Alkohols lielās devās ir toksisks smadzeņu šūnām”.
NYT piebilda, ka aptuveni 85 % insultu izraisa smadzeņu asinsvadu nosprostojums, ko parasti izraisa asins recekļi. Liela daļa pētījumu ir vērsti uz saistību starp alkoholu un šāda veida insultiem, ko sauc par išēmiskiem insultiem. Savukārt intracerebrālo asiņošanu izraisa asinsvada plīsums un asiņošana smadzenēs.
“Pētnieki analizēja 1600 pacientu ar smadzeņu asinsizplūdumiem, kuri tika ārstēti Masačūsetsas slimnīcā no 2003. līdz 2019. gadam. Alkohola lietošanu slimnīcā reģistrēja pacients, draugs vai ģimenes loceklis. Pētnieki analizēja arī smadzeņu magnētiskās rezonanses skenējumus, kas bija pieejami 75 procentiem pacientu,” uzsvērts publikācijā.Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri daudz dzēra, bija augstāks asinsspiediens un mazāk šūnu, kas ir atbildīgas par asins recēšanu. Šie divi faktori ir saistīti ar smadzeņu asinsizplūdumu risku un smagumu.
Saskaņā ar Dr. Edipa Gurola (Dr. Edip Gurol), kurš vadīja pētījumu, skenēšana parādīja, ka mazie asinsvadi smadzenēs cilvēkiem, kuri dzēra daudz, bija trauslāki, cietāki un caurlaidīgāki nekā tiem, kuri dzēra mazāk.
“Cilvēkiem, kuri daudz dzēra, trīs reizes biežāk bija vērojamas arī smadzeņu novecošanās pazīmes, īpaši smadzeņu baltās vielas bojājumi. Turklāt viņiem bija par 90 procentiem lielāka iespēja, ka pēc insulta pēc izrakstīšanas no slimnīcas viņi zaudēs neatkarību, piemēram, būs nepieciešama palīdzība, lai apģērbtos, mazgātos vai pārvietotos,” piebilda publikācijā.
Pētījumā arī tika konstatēts, ka cilvēki, kuri lietoja divus alkoholiskos dzērienus dienā, cieta no smadzeņu asinsizplūdumiem jaunākā vecumā, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nelieto alkoholu.
Lasiet arī:
Citas ziņas par veselību
Iepriekš zinātnieki skaidroja, vai ir normāli gulēt 5 stundas naktī un kāpēc cilvēkam ar to pietiek. Pēc pētnieku domām, ja cilvēks pēc šāda miega daudzuma jūtas labi, iespējams, viņam ir rets gēns, ko dēvē par “īsa miega gēnu”.
Eksperti arī atklāja, ko nevajadzētu ēst, ja jums ir augsts asinsspiediens. Viņi norādīja, ka šajā sarakstā iekļauti sāļie ēdieni, produkti ar augstu piesātināto tauku saturu, pievienoto cukuru un citi.
