Jaunā pētījuma autori ir izstrādājuši savu integratīvo teorētisko modeli lēmumam šķirties.
Vairumā gadījumu šķiršanās veidojas pakāpeniski / foto: depositphotos.com
Vairumā pāru šķiršanās nav impulsīvi vai emocionāli lēmumi, bet gan diezgan apzināti un rūpīgi pārdomāti soļi. Pie šāda secinājuma nonākuši jaunā pētījuma autori, kas 2025. gada oktobrī publicēts žurnālā The Journal of General Psychology. Amerikāņu psihologs Marks Traverss par to raksta savā rakstā žurnālam Forbes.
“Lielākā daļa šķiršanās veidojas pakāpeniski, iekšēji izvērtējot savas jūtas, uzskatus un sociālo kontekstu. Un šis izvērtējums parasti sākas ilgi pirms tam, kad partneri pirmo reizi par to runā,” viņš norādīja.
Viņš teica, ka pētījuma autori izstrādāja savu integrējošu teorētisko modeli par šķiršanās lēmumu pieņemšanu. Balstoties uz gadu desmitiem ilgiem pētījumiem par attiecībām un cilvēku uzvedību, viņi apvienoja divas fundamentālas psiholoģiskās teorijas:
- Apzinātas rīcības teorija – nosaka, ka cilvēka izvēli nosaka attieksme, sociālās normas un kontroles sajūta pār situāciju.
- Starppersonu uzvedības teorija – paplašina šo modeli, pievienojot emocijas, ieradumus un pašidentitāti.
“Apvienojot šos divus modeļus, pētnieki varēja aptvert daudz plašāku faktoru klāstu, kas nosaka, kāpēc un kā persona pieņem lēmumu pamest partneri. Viņi secināja, ka lēmumu šķirties ietekmē četras galvenās faktoru grupas. Šo faktoru kombinācija izskaidro, kāpēc vienas un tās pašas situācijas liek vienam cilvēkam aiziet, bet otram palikt,” teica Traverss.
Lasiet arī:
Un šeit ir uzskaitīti biežākie mūsdienu šķiršanās cēloņi, kurus viņš minēja, balstoties uz zinātnieku atklājumiem:Emocionālā ietekme. Atspoguļo tās sajūtas, kuras cilvēks sagaida, ka piedzīvos šķiršanās laikā vai pēc tās – faktiski tā ir emocionāla prognoze. Protams, tā ir atkarīga no personas personīgās pieredzes un ieguldījuma dziļuma attiecībās.
Sociālā ietekme. Ietver gaidas, kas ieskauj personu: tuvinieku viedokļi, kultūras attieksme pret mīlestību, laulību un saistībām. Svarīgi ir arī tas, kā persona redz savu vietu šajās normās.
Kognitīvā ietekme. Tie ir personas uzskati un gaidas par to, kāda būs dzīve pēc šķiršanās. Tas ir personisks risku un ieguvumu novērtējums: neatkarība vai vientulība, brīvība vai bailes, stabilitāte vai pārmaiņas.
Motivācijas ietekme. Saistīts ar vēlmes pakāpi un nodomu specifiskumu. Viena lieta ir domāt par nošķiršanu, cita – pārvērst šo domu konkrētos soļos. Šeit svarīga ir “nodoma dinamika”. Ja tā ir neskaidra, lēmums netiek virzīts uz priekšu. Ja tā ir stingra, emocionālās un kognitīvās šaubas kļūst vieglāk pārvaramas.
Atgādināsim, iepriekš treneris stāstīja, kā ātri iegūt cilvēka labvēlību.
