Sociālajos tīklos arvien lielāku popularitāti gūst ideja, ka pēc miega pozas var uzreiz noteikt savu stresa līmeni vai pat emocionālās problēmas.
Miega poza var daudz ko pastāstīt par jums / kolāža, My, foto: depositphotos.com
Daži TikTok videoklipu veidotāji apgalvo, ka noteiktas miega pozas – piemēram, “alpīnista” vai “flamingo” – izdod augstu stresa vai emocionālās spriedzes līmeni. Lai gan tas izklausās pārliecinoši, zinātniski pierādījumu šādai pieejai ir maz, raksta VeryWell Health.
Vai miega pozai patiešām ir nozīme
Bruce Tammelin, Providence St. Joseph slimnīcas Miega traucējumu centra medicīniskais direktors, sacīja, ka ir ļoti maz pētījumu par miega pozu, un visvairāk citēto pētījumu datēts ar pagājušā gadsimta 70. gadiem. Pašreizējā zinātne uzsver miega kvalitāti un tā saistību ar fizisko un garīgo veselību. Vienā pētījumā tika konstatēts, ka gulēšana uz sāniem var palīdzēt smadzenēm attīrīties no atkritumiem, tādējādi, iespējams, samazinot Alcheimera slimības risku.
Tomēr eksperti norāda: visspēcīgākā saikne ir starp stresu un miegu – katrs no tiem var pasliktināt otru neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī guļat.
Kāpēc stress neļauj man aizmigt
Kad izjūtat stresu, organismā aktivizējas hipotalāma-hipofīzes-dziedzera (HPA) ass, kas izdala kortizolu – galveno hormonu, kurš regulē stresa reakciju.
Kortizols ne tikai kontrolē miega un nomoda ciklu, bet arī palīdz regulēt vielmaiņu un mazināt iekaisumu. Ilgstošs kortizola pieaugums vai hronisks stress izjauc šos procesus, kas var izraisīt iekaisumu, hroniskas sāpes, depresiju un pat paātrināt Alcheimera un Parkinsona slimību attīstību, teikts citā pētījumā.
Parasti kortizola līmenim dienas laikā pakāpeniski jāsamazinās. Ja tas saglabājas augsts līdz vakaram, hormonālā nelīdzsvarotība traucē melatonīna – hormona, kas nepieciešams pietiekamam miegam, – veidošanos. Laika gaitā tas var izraisīt tādus traucējumus kā bezmiegs un pastiprināt trauksmi un depresiju.
Tā veidojas neveselīgs cikls: stress pasliktina miegu, bet slikts miegs palielina stresu un vēl vairāk traucē miegu. “Ja jums nav kvalitatīva, nepārtraukta miega, var attīstīties trauksme vai depresija,” norāda Tammeļins. Tomēr, ja miega traucējumi tiek ārstēti, pacientu garīgā veselība bieži vien ievērojami uzlabojas.
Pētījumi liecina: daudzi miega traucējumi – apnoja, nemierīgo kāju sindroms, bezmiegs, narkolepsija, miegainība dienas laikā un murgi – ir biežāk sastopami cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.
Neiroatpiskiem cilvēkiem, jo īpaši cilvēkiem ar ADHD, rodas papildu grūtības sakarā ar zemu melatonīna līmeni naktī, jutīgumu vai paaugstinātu nervu sistēmas aktivitāti.
Kā nomierināt nervu sistēmu pirms gulētiešanas
Dažas nakts uzvedības izpausmes, piemēram, zobu griešana vai centieni aizmigušiem aizvērt ausis, var liecināt par nervu sistēmas aktivizēšanos, bet ne vienmēr atspoguļo stresa līmeni dienas laikā, stāsta Kevin Im, sertificēts psihiatrs un miega medicīnas speciālists, Kalifornijas štata universitātes Kangbinā profesora asistents, Kangbinā.
Tās var būt reakcijas uz fizisku stresu konkrētā brīdī. Tomēr daži miega traucējumi – piemēram, somnambulisms, nakts šausmas un citas motoriskas parādības – patiešām ir bieži sastopami cilvēkiem, kas ir smaga stresa situācijā, uzsver Im.
Ja stress traucē miegam, vakara rituāla izveidošana un relaksācijas tehniku izmantošana pirms gulētiešanas var palīdzēt signalizēt organismam, ka ir pienācis laiks nomierināties. Lūk, daži veidi, kā palīdzēt savam ķermenim pienācīgi atpūsties:
- Neļaujiet darbam un dienas aktivitātēm atrasties guļamistabā.
- Trīs stundas pirms gulētiešanas izvairieties no stimulējošiem darbiem.
- Pirms gulētiešanas praktizējiet progresīvo muskuļu relaksāciju.
Šie vienkāršie soļi palīdzēs radīt mierīgāku atmosfēru un ļaus organismam atgūties.
Vairāk ziņu par miegu
Agrāk My ziņoja, ka “8 stundu miega” noteikums ir mīts. Hārvarda evolucionārās bioloģijas speciālists Daniels E. Lībermans to nosauca par “industriālā laikmeta muļķību”. Viņš uzskata, ka priekšstatam, ka cilvēki dabiskos apstākļos guļ astoņas stundas, nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Turklāt mēs runājām arī par populāru vitamīnu, kas var negatīvi ietekmēt miegu. Vitamīniem, šķiet, nav nekāda sakara ar miegu, taču dažiem no tiem ir būtiska loma melatonīna un smadzeņu ķīmijas regulēšanā.
