Kafijas dzērājiem ir labākas asins analīzes svarīgam rādītājam.
Zinātnieki ir atklājuši jaunu kafijas pozitīvo pusi / foto depositphotos.com
Pētījumā noskaidrots, ka kafijas dzērāji var nodzīvot piecus gadus ilgāk nekā tie, kuri no kafijas dzeršanas atturas, raksta tīmekļa vietne The Independent.
Kafija, bet ne vairāk kā četras tasītes (jeb 400 mg kofeīna dienā) dienā, var palēnināt bioloģisko novecošanos, pagarinot telomerus – struktūras, kas aizsargā hromosomu galus. Īsāks telomēru garums šajās šūnās ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar noteiktām ar vecumu saistītām slimībām, un to uzskata par šūnu novecošanās pazīmi. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka kafijas lietošana mērenos daudzumos var radīt pozitīvu ietekmi, bet lielās devās – pretēju efektu.
“Kafijas patēriņš līdz ieteicamās tases dienā robežai bija saistīts ar piecus gadus jaunāku bioloģisko vecumu salīdzinājumā ar tiem, kas kafiju nedzer,” norāda pētījuma autori.
Pētnieki izteica pieņēmumu, ka kafijā atrodamie spēcīgie antioksidanti un pretiekaisuma savienojumi var būt atbildīgi par bioloģiskās novecošanās paātrināšanu un telomēru pagarināšanu. Šādi secinājumi publicēti žurnālā BMJ Mental Health.
Telomēri atrodas hromosomu galos, lai nepieļautu, ka tie sačokurojas vai saplūst – līdzīgi kā apavu aukliņu plastmasas gali. Novecojot telomēri saīsinās. Taču šīs struktūras ir jutīgas pret uzturu un, iespējams, arī pret kafiju, kuras mērena lietošana ir saistīta ar dažādiem veselībai labvēlīgiem faktoriem.
Zinātnieki pārbaudīja pētījuma dalībnieku asins paraugus, izmērot telomēru garumu baltajās asins šūnās. Viņi atklāja, ka tiem, kuri dzēra četras tasītes kafijas dienā, telomēru garums bija salīdzināms ar bioloģisko vecumu, kas ir par pieciem gadiem jaunāks nekā tiem, kuri kafiju nelietoja. Tiem, kuri dzēra vairāk nekā piecas tasītes kafijas dienā, tika konstatēti šūnu bojājumi.
Pētnieki uzskata, ka kafijas iedarbība pret novecošanu ir saistīta ar tās antioksidantu īpašībām.
“Telomēri ir ļoti jutīgi gan pret oksidatīvo stresu, gan iekaisumu, kas vēl vairāk uzsver, ka kafijas lietošana var palīdzēt saglabāt šūnu novecošanos populācijā, kuras patofizioloģija var veicināt paātrinātu novecošanu,” skaidro pētnieki.
Tikmēr Loughborough universitātes bioloģijas zinātņu vecākā pasniedzēja Dr. Elizabeth Akam, kura pētījumā nepiedalījās, izdevumam norādīja, ka pētniekiem vajadzēja pētīt kafijā esošos savienojumus, piemēram, kofeīnu, asinīs.
“Ievērojams šī pētījuma ierobežojums ir tas, ka tajā “kafija” tiek uzskatīta par vienu vielu. Tomēr kafija satur daudz dažādu savienojumu, un mēs nezinām, kuri no tiem tika ievadīti, kādās devās un cik daudz to faktiski nonāca asinsritē,” viņa teica.
Vairāk pētījumu par kafijas ietekmi
Atgādinām, ka kafijas dzeršana var samazināt neregulāras sirdsdarbības rašanās risku. Lai gan ļoti izplatīts ir pretējs viedoklis. Pētījumā zinātnieki atklāja, ka pacientiem, kuri regulāri dzēra nelielas kafijas devas, ievērojami samazinājās atkārtotu aritmijas lēkmju skaits.
