Pastāv reāli liela slimības uzliesmojuma draudi, kas varētu iznīcināt gadiem ilgi gūto pieredzi un sagraut veselības aprūpes sistēmas.
PVO nosauc malārijas izplatības iemeslus / foto: pixabay.com
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir brīdinājusi, ka cīņa pret malāriju pasaulē ir zaudējusi tempu klimata pārmaiņu, parazītu rezistences pret zālēm un finansējuma samazināšanas dēļ.
Kā norāda The Telegraph, saskaņā ar ceturtdien publicēto PVO ikgadējo ziņojumu 2024. gadā no malārijas, kas galvenokārt skar bērnus Āfrikā, mirs 610 000 cilvēku, salīdzinot ar 598 000 gadu iepriekš. Slimnieku skaits ir pieaudzis līdz 282 miljoniem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2000. gada.
Pīters Sands (Peter Sands), Pasaules fonda, kas finansē malārijas programmas, direktors, sacīja, ka, lai gan jau gadu desmitiem brīdināja par stagnācijas risku, pašlaik saslimstība nepārprotami pieaug. Viņš sacīja, ka pastāv reāli draudi, ka var notikt liels slimības uzliesmojums, kas varētu sagraut gadiem ilgi gūto labumu un sagraut veselības aprūpes sistēmas.
Neraugoties uz ievērojamo progresu, kas kopš 21. gadsimta sākuma panākts, samazinot mirstību no šīs slimības pasaulē, pēdējos gados panākumi ir apstājušies. Četrdesmit septiņas valstis šobrīd ir atzītas par brīvām no malārijas, bet saslimstība ar šo slimību pieaug Etiopijā, Madagaskarā, Afganistānā un Jemenā.
PVO slimības izplatību skaidro ar diviem sarežģītiem faktoriem: malārijas parazītu un moskītu pārnēsātājiem. Viens no slimības uzliesmojuma cēloņiem ir klimata pārmaiņas, kas rada moskītiem labvēlīgus siltus un mitrus apstākļus un izplata tos uz iepriekš neinficētiem reģioniem.
Sandss atzīmēja, ka daudziem turīgo valstu iedzīvotājiem malārija šķiet kā tāls risks, taču jāatceras, ka pirms 50 gadiem tā apdraudēja Dienvideiropu un pirms 25 gadiem – ASV. Klimata pārmaiņu, rezistences pret medikamentiem un jaunu odu sugu dēļ tādas odu pārnēsātas slimības kā tropu drudzis, čikungunja un malārija izplatās jaunās teritorijās.
Vismaz astoņās valstīs ir reģistrēta rezistence pret pazīstamiem medikamentiem, tostarp pret artemizinīnu, kas ir galvenais slimību kontroles līdzeklis. Arī rezistence pret piretroīdiem – galveno insekticīdu klasi, ar ko apstrādā mājas un moskītu tīklus, – pēdējo piecu gadu laikā ir reģistrēta 48 valstīs.
Turklāt konflikti un nestabilitāte apgrūtina medikamentu un tīklu piegādi, un valsts iekšienē pārvietotie cilvēki nonāk vietās ar sliktām sanitārajām prasībām, kas palielina moskītu kodumu risku. Turklāt bagāto valstu finansiālais atbalsts pēdējā gada laikā ir samazinājies par aptuveni 21 %, apdraudot Āfrikas apgādāšanu ar dzīvībai svarīgiem līdzekļiem malārijas apkarošanai.
Pētnieki norāda, ka, neraugoties uz situācijas pasliktināšanos, jaunie līdzekļi malārijas apkarošanai jau ir izglābuši cilvēku dzīvības. To vidū ir divas vakcīnas – R21 un RTS,S -, kuras Āfrikā tiks ieviestas 2024. gadā un, kā liecina izmēģinājuma pētījumi, samazina nāves gadījumu skaitu par 13 %. Arī ar insekticīdu hlorfenapiru apstrādātu tīklu plaša izmantošana ir novērsusi vismaz 13 miljonus saslimšanas gadījumu.
PVO direktors Tedros Adanom Ghebreyesus norādīja, ka jaunie līdzekļi dod cerības, taču joprojām pastāv nopietnas problēmas. Viņš uzsvēra, ka pieaugošais saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaits, rezistences draudi un finansējuma samazināšana var mazināt pēdējo divdesmit gadu sasniegumus.
Tuvojas jauni “pandēmijas draudi”
Atgādinām, ka pētnieki ir atklājuši, ka pret putnu gripu nedarbojas galvenais organisma aizsardzības mehānisms – drudzis, kas paaugstina iekšējo temperatūru, apgrūtinot vīrusu vairošanos un smagu slimību izraisīšanu. Cilvēka gripas vīrusi parasti uzturas augšējos elpceļos, kur temperatūra ir aptuveni 33 grādi pēc Celsija, bet ar drudzi var paaugstināties līdz gandrīz 41 grādam pēc Celsija. Tas palēnina infekcijas attīstību, dodot zināmu laiku imūnsistēmai, lai pārvarētu slimību.
