Hārvardas profesors Daniels Lībermans (Daniel Lieberman) apgalvo, ka cilvēkiem nav jāievēro šis noteikums.
Cik daudz miega jums nepieciešams? / kolāža My, foto depositphotos.com
Lielākajai daļai pieaugušo nav nepieciešamas tieši astoņas stundas miega – aizvien vairāk pētījumu un evolūcijas bioloģijā iegūto pierādījumu liecina, ka daudziem veseliem pieaugušajiem optimālais miega ilgums ir tuvāk septiņām stundām.
Hārvardas evolūcijas biologs Daniels E. Lībermans (Daniel E. Lieberman) astoņu stundu noteikumu sauc par “industriālā laikmeta muļķībām”, un pētījumi liecina, ka viszemākais mirstības risks ir tad, ja miegs ilgst septiņas stundas, nevis astoņas, raksta Fortune.
Ko apgalvo Liebermans
Lībermans uzskata, ka priekšstatam, ka cilvēki dabiski guļ astoņas stundas, nav zinātniska pamatojuma. Lauka dati no neelektrificētām kopienām liecina, ka vidējais miega ilgums ir aptuveni 6-7 stundas, kas ir pretrunā ar kultūras normu – astoņas stundas.
Viņš uzskata, ka astoņu stundu režīms ir industriālās revolūcijas mantojums, nevis bioloģiska nepieciešamība. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka minimālais saslimšanas risks rodas aptuveni septiņu stundu miega laikā, un, miegam esot īsākam vai ilgākam, risks pieaug, veidojot U veida līkni.
Populārās viņa uzskatu parafrāzes uzsver, ka septiņas stundas bieži vien ir veselīgākas nekā astoņas, lai gan precīza norma ir atkarīga no vecuma, veselības stāvokļa un individuālajām atšķirībām.
Kāds ir cilvēkam nepieciešamais minimālais miega ilgums?
Miega eksperte Rebeka Robbina (Rebecca Robbins) skaidroja astoņu stundu mīta izcelsmi un ieteica pievērst uzmanību nevis maģiskajam skaitlim, bet gan miega kvalitātei.
Vairāk nekā trešdaļa amerikāņu guļ mazāk par septiņām stundām, tādējādi uzsverot miega regularitātes un higiēnas nozīmi. Amerikas Miega medicīnas akadēmija un Miega pētījumu biedrība pieaugušajiem iesaka “septiņas vai vairāk stundas naktī”, sākot tieši no septiņām stundām – bez strikta mērķa gulēt astoņas stundas.
U-veida līkne
Lieli mūsdienu pētījumi liecina par U-veida sakarību starp miega ilgumu un veselības riskiem, un viszemākais mirstības līmenis ir aptuveni septiņu stundu miega laikā.
Arī Apvienotās Karalistes Biobank projekta dati liecina par paaugstinātu risku, ja miegs ir īss (mazāk nekā 7 stundas) un ilgs (vairāk nekā 9 stundas), pat ja ņem vērā veselības stāvokli un dzīvesveidu.
Biomarķieru pētījumi apstiprina to pašu likumsakarību: novirzes zem 7 vai virs 8-9 stundām ir saistītas ar bioloģiskās novecošanās pazīmēm, lai gan cēloņsakarību var izkropļot slimības, kas palielina gulēšanā pavadīto laiku.
Kāds ir labākais miega režīms
Koncentrējieties uz 7-9 stundām, uzskatot, ka 7 stundas ir reāls minimums, ja pamostaties nomodā un jūtaties labi. Palieliniet miega laiku līdz 9 stundām, ja esat slims, grūtniece vai ļoti saspringts. Ja jums pastāvīgi ir nepieciešams vairāk nekā 9 stundas – ir vērts apmeklēt ārstu, lai izslēgtu slēptas slimības (depresija, apnoja, hroniskas slimības).
Uzsveriet miega regularitāti un kvalitāti – konsekvents gulētiešanas un pamošanās laiks, rīta gaisma, minimāla zilā gaisma vakarā, vēsā un tumšā guļamistabā, kofeīna un alkohola ierobežošana.
Pētnieki iesaka pārvirzīt uzmanību no stingras normas uz diapazonu, kas balstīts uz datiem un to, kā jūtaties dienas laikā. Miega kvalitātei un regularitātei ir daudz lielāka ietekme uz veselību un veiktspēju nekā vēlmei “izgulēties” līdz astoņām stundām.
Citas ziņas par cilvēka miegu
Agrāk My ziņoja, ka viens populārs vitamīns var negatīvi ietekmēt miegu. Ja lietojat uztura bagātinātājus, īpaši nezinot, vai jums tie ir nepieciešami, tie var nemanāmi traucēt miegu. Ir svarīgi saprast, ko jūs ievadāt savā organismā un kā tas var ietekmēt jūsu miega un nomoda ciklu.
Mēs esam arī rakstījuši par to, kad vislabāk ir doties gulēt. Un kāpēc nekad nav laba ideja palikt gulēt līdz vēlai stundai.
